Programma pirms 280712 MAK - visc.gov.lv

1 Pirmsskolas izgl t bas m c bu satura Programma 2 M c bu programmas projekta izstr des darba grupa: L ga bolti a, Inta Bula Biteniece, Svetlana Gorja kina, Baiba Jurisone, M ra Silova, Madara Strazdi a, Ilona Tempelfelde Atbild g par izdevumu Agrita Miesniece Valsts izgl t bas satura centrs, 2012 Pirmsskolas izgl t bas m c bu satura Programma 3 Satura r d t js Ievads .. 4 M c bu m r is un uzdevumi .. 6 M c bu saturs .. 7 Ieteicam s m c bu metodes, metodiskie pa mieni, darba organiz cijas formas .. 28 Pirmsskolas izgl t bas m c bu satura Programma 4 Ievads Pirmsskolas izgl t bas m c bu satura programmas paraugs (turpm k Programma ) paredz ts m c bu satura apguvei b rniem l dz se u gadu vecumam, stenojot pirmskolas izgl t bas programmu.

2 Programmas paraugs izstr d ts saska ar LR Visp r j s izgl t bas likumu un valsts pirmsskolas izgl t bas vadl nij m. Programmas parauga saturs izstr d ts b rna att st bas veselum p ctec bas nodro in anai, pamatojoties uz pedagoga un b rna mijiedarb b sasniedzamo rezult tu. Programmas pedago isko, psiholo isko un filozofisko pamatojumu veido hum nistisk s mijiedarb bas didaktiskais modelis (piem ram, A. Maslovs, K. Rod ers, . Amona vili) un komunikat vais didaktiskais modelis (piem ram, D. Hofmanis, K. lers, J. H berm ss), iev rojot hum n s pedago ijas pamatprincipus. Programmas paraugs veidots, pamatojoties uz rota u k vado o darb bas veidu pirmsskol , kuru izmantojot, b rns p r em sabiedr b uzkr to pieredzi, apg st zin anas, prasmes, veido attieksmes, pilnveido savu pieredzi, patst v gi darbojoties un izzinot sevi, dabu un sabiedr bu.

3 Programmas paraugu veido: 1) m c bu m r is un uzdevumi; 2) m c bu saturs; 3) ieteicam s m c bu metodes, metodiskie pa mieni, darba organiz cijas formas. Programmas parauga sada M c bu saturs noteiktais m c bu saturs veidots saska ar valsts pirmsskolas izgl t bas vadl nij m, lai nodro in tu pirmsskolas izgl t bas un pamatizgl t bas p ctec bu. B rna person bas att st ba notiek kopveselum , att stoties fizisk s, psihisk s un soci l s att st bas jom m. Ar pedago iskaj proces b rnam apk rt j pasaule un t s likumsakar bas j iepaz st kopveselum integr jot m c bu saturu. Programmas parauga m c bu saturu veido m c bu satura jomu jeb integr tu m c bu priek metu saturs: latvie u valoda (valodas att st ana un orient an s apk rtn , runas att st ana dzimtaj valod , iepaz stin ana ar literat ru un folkloru, rakst tprasmes un las tprasmes veido ana); dabaszin bas (valodas att st ana un orient an s apk rtn , sensor att st ana, darb bas ar priek metiem, iepaz stin ana ar dabu); matem tika (sensor att st ana, konstru ana, matem tisko priek statu veido ana, matem tika).

4 Soci l s zin bas un tika (valodas att st ana un orient an s apk rtn , soci lo prasmju att st ana, darb bas ar priek metiem, iepaz stin ana ar apk rtni un sabiedrisk s dz ves noris m); m zika; fizisk izgl t ba (kust bu att st ba) un vesel ba; vizu l m ksla (sensor att st ana, darb bas ar priek metiem, t lot jdarb ba, z m ana, glezno ana, veido ana); m jtur ba un tehnolo ijas (t lot jdarb ba, m jtur ba, rokdarbi, aplic ana, konstru ana). Pedago iskaj proces m c bu satura jomu jeb integr tu m c bu priek metu saturs ir apvienojams, lai sniegtu b rniem vienotu izpratni par apk rt jo pasauli. Programmas paraug noteikti katrai b rnu att st bas pak pei pl notie rezult ti: sada Jau dara nosauktas zin anas un prasmes, kuras rakstur gas attiec gajai att st bas pak pei, bet sada V l m c s pl notie rezult ti, kuru apguve j sekm ne tikai attiec gaj att st bas pak p , bet ilg k laika posm.

5 Pirmsskolas vecuma b rnu att st ba norit nevienm r gi, t p c, pl nojot pedago isko procesu, nepiecie ams nov rt t b rna fizisko, soci lo un psihisko att st bu p c izgl t bas iest d apstiprin tiem krit rijiem, lai organiz tu katra b rna individu lajai att st bai atbilsto u, j gpilnu un b rna att st bu veicino u pedago isko procesu. Lai gan b rna vecumam nav tie as saist bas ar b rnu att st bas pak pi, programmas paraug , nosakot pl notos rezult tus att st bas pak p s, ir dom ts par to atbilst bu b rnu vecumam: pe l dz 2 gadiem, pe no 2 gadiem l dz 3 gadiem, pe no 3 gadiem l dz 5 gadiem, pe no 5 gadiem l dz 6 gadiem. Programmas parauga sada Ieteicam s m c bu metodes, metodiskie pa mieni, darba organiz cijas formas pied v tas m c bu metodes, metodiskie pa mieni un darba organiz cijas formas, kuras izmantojamas programm noteikt m c bu satura apguvei.

6 Pirmsskolas izgl t bas m c bu satura Programma 5 Programmas paraugs nav oblig ts. Skolot js to var izmantot savas autorprogrammas veido anai. Katrs b rns, katrs skolot js, katra pirmsskolas izgl t bas iest des grupi a ir at ir ga, katr izgl t bas iest d ir at ir gs materi lais nodro in jums, t p c skolot js var konkretiz t m c bu saturu, papildin t to vai main t atbilsto i b rnu att st bai un sp j m, realiz jot diferenc tu un individu lu pieeju, k galveno m c bu metodi izmantojot rota darb bu, k ar b rnu patst v go un rado o darb bu. Pirmsskolas izgl t bas m c bu satura Programma 6 M c bu m r i un uzdevumi M r is: sekm t b rnu vispus gu un harmonisku att st bu, iev rojot vi u att st bas likumsakar bas un vajadz bas dz vei nepiecie amo zin anu un prasmju apguv , pamatojoties uz pozit vas attieksmes veido anu un m c anos darot.

7 Uzdevumi: rad t iesp ju katram b rnam atbilsto i vi a dotumiem un sp j m: sekm t emociju un j tu, uzman bas, uztveres, dom anas un atmi as att st bu praktisk un rado darb b ; veidot individu lo pieredzi par sevi un apk rt jo vidi kopsakar b s; veicin t pozit vas attieksmes veido anos pret sevi, l dzcilv kiem, apk rt jo vidi un Latvijas valsti; izjust kust bu prieku un att st t fizisk s pa bas; bag tin t v rdu kr jumu, apg t klaus an s un run anas prasmes, sagatavoties las anas un rakst anas prasmju apguvei; veidot matem tiskos priek status daudzveid g s darb b s; att st t sensor s sp jas un izzi as intereses apk rt j s vides iepaz an ; veicin t izt les un rado o sp ju att st bu, izmantojot muzik l s un t lot jdarb bas rado s pa izpausmes l dzek us; darboties rado pa izpausm , att stot roku s ko muskulat ru un apzinoties sava veikuma noz m gumu.

8 M c bu procesa laik b rna zin anu, prasmju un attieksmju v rt jumu izsaka mutv rdos, uzsverot pozit vo un noz m go vi a darb b un sasniegumos. Pirmsskolas izgl t bas m c bu satura Programma 7 M c bu saturs SOCI L S ZIN BAS UN TIKA M r is: veidot izpratni par sevi, apk rtni un sabiedrisk s dz ves noris m. Uzdevumi: rosin t iepaz t un apzin ties sevi; veidot saskarsmes un sadarb bas prasmes, balst tas tikumiskaj dom an ; veidot sadz ves iema as un pa apkalpo an s prasmes; iepaz stin t ar tuv ko soci lo vidi; sniegt priek status par sabiedrisk s dz ves noris m; veidot pozit vu attieksmi pret sevi, imeni, dz ves vietu, valsti; rosin t piedal ties gadsk rtu iera u sv tku, Latvijas valsts sv tku atz m an.

9 M c bu saturs Pak pes pe pe pe pe Pl notais rezult ts Jau dara Sevis iepaz ana unapzin an s. Saskarsmes prasmes. Sadz ves iema as. Soci l vide. Sabiedrisk s dz ves norises. Apzin s savu st sevi spogul . Rea uz savu v rdu. Izr da vajadz bu p c saskarsmes ar tuviniekiem. Uzticas tuviniekiem. Atdarina pieaugu o darb bas sadz v . Darbojas ar priek metiem, piem ram, rota liet m un sadz ves priek metiem. Tver, tur, dod priek metus. Ir interese par apk rt jo vidi. Orient jas tuv kaj apk rtn . Izprot nor d jumus, piem ram, l dzu, atnes, noliec, met. Izr da interesi par savu un pret jo dzimumu. Darbojas atbilsto i savai iecerei. Saprot, ko dr kst un ko nedr kst dar t.

10 Paz st cilv kus, ar kuriem ir ikdienas saskarsm . Prot l gt pal dz bu. Veic element rus pa apkalpo an s darbus, piem ram, rbjas, d, mazg jas. At ir savas personisk s lietas. Darbojas ar priek metiem (rota liet m) patst v gi un skolot ja vad b . Paz st da us sadz v bie k lietojamus priek metus. Apzin s savu dzimumpieder st emocijas. Saprot j dzienu imene. Saprot, ka ir pieder gs savai imenei. Sadarbojas neliel s grup s (2 3 b rni). Izr da uzman bu citiem. Lieto piekl j bas v rdus. K rto savas person g s lietas, piem ram, ap rbu, m c bu piederumus. Lieto galda piederumus un salveti, pareizi tur t karoti. Patst v gi apmekl tualeti, iev rojot person go higi nu.