Krimināltiesības

1 Krimin lties bas 1. aur k izpratn . krimin lties bas ir vienveid gu normu kopums, kur nosaka krimin latbild bas pamatu un principus, par noziedz giem atz tos nodar jumus un par to izdar anu paredz tos sodus, reglament soda noteik anas principus, k . ar nosac jumus atbr vo anai no krimin latbild bas un soda. 2. Pla k izpratn - krimin lties bas ir ties bu nozare Krimin ltiesisk s attiec bas 1. aur k izpratn . Krimin ltiesisk s attiec bas starp valsti un personu, kura izdar jusi noziedz gu nodar jumu, kas rodas noziedz g nodar juma izdar anas br d . un ilgst, l dz tiek no emta vai dz sta sod m ba, vai ar persona tiek atbr vota no krimin latbild bas un soda.

2 2. Pla k izpratn . Krimin ltiesisk s attiec bas, kuras rodas ar krimin llikuma st anos sp k , kad s k darboties ener l prevencija (m r is pan kt, lai tiktu pild ts likums un ikviena persona attur tos no noziedz gu nodar jumu izdar anas. Krimin lties bu funkcijas (uzdevumi). 1. Aizsarg jo . 2. Regul jo . 3. Prevent v jeb br dino - 4. Audzino . Krimin lties bu principi 1. Likum bas princips 2. Vain guma princips 3. Taisn guma princips 4. Hum nisma princips 5. Vienl dz bas princips 6. Person g s atbild bas princips 7. Atbild bas nenov r am bas princips Krimin llikums Krimin llikums ir Latvijas Republikas Saeimas pie emts normat vi tiesisks akts, kura normas reglament krimin latbild bas pamatu un principus, nosaka, k du valsts, sabiedr bas, atsevi u kolekt vu un cilv ku intere u aizsk rums atz stams par noziedz gu nodar jumu, k dus sodus var piem rot vain gaj m person m.)

3 Krimin llikumi Latvijas teritorij (sk. no l dz m sd.). - 1845. gada Sodu likumi par krimin lsodiem un p rm c anas sodiem (da . avotos nos. ar min ts k - Nolikums par sodiem, Nolikums par labo anas un p rm c bas sodiem, Nolikums par krimin liem un p rm c anas sodiem). - 1903. gada Sodu likumi - 1933. gada Sodu likums - 1926. gada KPFSR krimin lkodekss - 1961. gada LPSR krimin lkodekss (st. sp k ar li; ar LR Augst k s Padomes 1991. gada l mumu tiek uzskat ts par - Latvijas krimin lkodekss). - Krimin llikums (pie emts1998. gada nij ., st jies sp k ar 1999. gada 1. apr li). Krimin llikuma strukt ra Visp r g da a Sevi da a Noda as Noda as Panti Panti 1)Panti, kuri nesatur 1)Panti, kuri nesatur da as, punktus da as, punktus 2)Satur da as 2)Satur da as 3)Satur punktus 3)Satur punktus 4)Satur da as un 4)Satur da as un punktus punktus Ties bu normas paz mes: 1.

4 Visp rsaisto s sp ks (attiecas uz visiem sabiedr bas locek iem un vis m norm ietvertaj m aprakst taj m situ cij m). 2. Piem ro anu nodro ina valsts 3. Visp r gs raksturs pielietojama vair kk rt gi Krimin llikuma normas strukt ra: 1) Nesatur da as un punktus p.. Piem ram, KL 9., 11., 18., 76., 116., 131., 246., p. 2) Satur da as (vair kas vismaz divas), kur s ir izteikti at ir gas juridiskas noz mes noteikumi (1).. (2).. (3).. Piem ram, KL 1., 2., 4., 5., 10., 99., 3) Satur punktus, kuros izsaka l dz gas juridiskas noz mes noteikumus 1).. 2).. 3).. piem ram, KL 117., 118., p. 4) Satur gan da as, gan punktus (1).. 1).. 2).. (2).. (3).. (iesp jams dal jums punktos tikai vien da , ).

5 Piem ram, KL 47., 48., 52., 61., 62., 65., 125., Krimin llikuma Sevi s da as normas (panta) sast vda as (elementi). Dispoz cija ir t normas (panta) da a, kas satur taj paredz t noziedz g nodar juma j dzienu un sast va paz mes, sankcija nosaka soda veidu un m ru par o noziedz go nodar jumu. Dispoz ciju veidi: 1. Vienk r tikai nosauc noziedz gu nodar jumu, neaprakstot t paz mes 2. Apraksto ne tikai nosauc noziedz gu nodar jumu, bet ar apraksta t pamatpaz mes 3. Nor des (atsauces) nosauc noziedz gu nodar jumu, neapraksta nodar juma paz mes vai dara to da ji, bet atsaucas uz paz m m, kas nor d tas KL cit pant , 4. Blanket nosauc noziedz gu nodar jumu, neapraksta noziedz g nodar juma paz mes, bet nor da uz citu normat vu aktu, kur t s paredz tas Sankciju veidi 1.

6 Absol ti noteikt sankcija nosaka konkr tu soda veidu un konkr tu t m ru 2. Relat vi noteikt sankcija nosaka vienu konkr tu soda veidu un t m ru (minim lo un maksim lo robe u vai attiec g soda maksim lo robe u). 3. Alternat v sankcija paredz ti 2 vai vair ki soda veidi, kad katram no sodu veidiem tiek noteikts t m rs zin m s robe s vai tikai viens soda m rs 4. Nor des (atsauces) sankcija soda veids un m rs nav noteikti, bet t atsaucas uz KL cit . pant paredz to sodu. Krimin lties bu normu iztulko anu Iedal jums, emot v r iztulko anas subjektus 1. Ofici l iztulko ana 1) autentisk . 2) leg l . 3) tiesas jeb kauz l . 2. Neofici l iztulko ana 1. Zin tnisk (doktrin l ).

7 2. Profesion l . 3. Ikdienas Krimin lties bu normu iztulko anu Iztulko anas pa mieni 1. Gramatisk (filolo isk ). 2. Sist misk (sistem tisk ). 3. V sturisk . 4. Teleolo isk . Krimin lties bu normu iztulko anu Iztulko anas veidi p c apjoma 1. Burtisk . 2. Sa aurino . 3. Papla ino . Krimin llikuma sp ks telp . ir re la t piem ro ana konkr t valstisk . teritorij . Krimin llikuma sp ka telp principi Teritori lais princips Eksteritori lais (diplom tisk s imunit tes). princips Person lais (pilson bas) princips Re lais (svar g ko intere u aizsardz bas jeb dro bas) princips Universi lais (starptautisk l guma) princips Aizbildniec bas speci l re ma princips Krimin llikuma sp ka laik principi Noziedz ga nodar juma izdar anas laika likuma piem ro anas princips Retroaktivit tes princips (jeb likuma atpaka ejo s sp ks).

8 Ultraaktivit tes princips (aizliegums piedot nelabv l g kam likumam atpaka ejo u sp ku).